EU tax law WEB LVK - 56 - C-643/11

17.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/10

1)

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 203. pants attiecas uz visiem gadījumiem, kuros pievienotās vērtības nodoklis rēķinā ir norādīts nepareizi, ieskaitot gadījumus, kuros rēķins ar tajā norādīto pievienotās vērtības nodokli ir ticis izrakstīts, bet nodokļa iekasējamības gadījums nav iestājies? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai Direktīvas 2006/112 203. un 273. pantā ir ietverta prasība dalībvalstīm skaidri noteikt, ka rēķinā norādītais pievienotās vērtības nodoklis, attiecībā uz kuru darījums nav ticis veikts, ir jāmaksā vai arī ir pietiekami ar to, ka tiek transponēts direktīvas vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru nodokli maksā ikviena persona, kura to norāda rēķinā?

2)

Vai Direktīvas 2006/112 73., 179. un 203. pantā, ņemot vērā Direktīvas 2006/112 preambulas 39. apsvērumu un priekšnodokļa atskaitījumu precizitātes nodrošināšanas nolūkā, ir prasīts, lai gadījumā, kad rēķinā ir ticis norādīts pievienotās vērtības nodoklis, bet nodokļa iekasējamības gadījums nav iestājies, par ieņēmumiem atbildīgās struktūras koriģētu nodokļu aprēķina bāzi un rēķinā norādīto nodokli?

3)

Vai īpašie pasākumi atbilstoši Direktīvas 2006/112 395. pantam var pastāvēt tādas nodokļu prakses gadījumā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, saskaņā ar kuru par ieņēmumiem atbildīgās struktūras priekšnodokļa atskaitījumu kontroles nolūkā pārbauda vienīgi veikto priekšnodokļa atskaitīšanu, tajā pašā laikā nodoklis par veiktajiem darījumiem tiek uzskatīts par obligāti maksājamu jau tādēļ vien, ka tas ir ticis norādīts rēķinā? Gadījumā, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 203. pantu ir pieļaujams — un ja jā, tad kādos gadījumos —, ka par vienu un to pašu darījumu pievienotās vērtības nodoklis vienreiz tiek iekasēts no preces piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja, jo nodokli tas ir norādījis rēķinā, un otrreiz — no preces pircēja vai pakalpojuma saņēmēja, ievērojot, ka tam tiek liegtas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu?

4)

Vai ar tādu nodokļu praksi, kāda tiek aplūkota pamatlietā, — saskaņā ar kuru tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ar nodokli apliekamas preces pircējam vai ar nodokli apliekama pakalpojuma saņēmējam, tiek liegtas tādēļ, ka “nav pierādījumu par notikušu darījumu”, neņemot vērā jau apstiprinātos faktus, ka ir radusies nodokļa iekasējamība attiecībā uz preces piegādātāju vai pakalpojuma sniedzēju un ka tam ir jāmaksā nodoklis, turklāt attiecīgais lēmums par nodokļu revīziju līdz tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu rašanās novērtēšanas laikam nebija ticis grozīts vai nebija radies un konstatēts pamats grozīt to valsts paredzētajā kārtībā, — tiek pārkāpts pievienotās vērtības nodokļa kumulācijas aizliegums, un vai šī nodokļu prakse ir pretrunā tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un nodokļu neitralitātes principiem?

5)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 167. pantu un 168. panta a) punktu ir pieļaujams, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ar nodokli apliekamas preces pircējam vai ar nodokli apliekama pakalpojuma saņēmējam, kurš izpilda visus direktīvas 178. pantā paredzētos nosacījumus, tiek liegtas pēc tam, kad ar spēkā stājušos lēmumu par nodokļu revīziju, kurš pieņemts attiecībā uz preces piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, “nenotikuša nodokļa iekasējamības gadījuma” dēļ nav veikta par šo darījumu izrakstītajā rēķinā norādītā pievienotās vērtības nodokļa koriģēšana, bet nodokļa iekasējamība ir tikusi atzīta par radušos un ņemta vērā, sagatavojot rezultātus par attiecīgo taksācijas periodu? Vai, atbildot uz šo jautājumu, nozīme ir apstāklim, ka preces piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs nodokļu revīzijas gaitā nav iesniedzis nekādus grāmatvedības uzskaites dokumentus un ka rezultāti par šo taksācijas periodu ir tikuši sagatavoti, vienīgi pamatojoties uz pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās un pārdošanas un pirkšanas virsgrāmatās iekļautajiem datiem?

6)

Atkarībā no atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem: vai Direktīvas 2006/112 167. pants un 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodokļa neitralitāte tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, prasa, lai nodokļu maksātājs varētu atskaitīt rēķinā par attiecīgajiem darījumiem norādīto nodokli?