Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

15.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/4


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — Metropol Spielstätten Unternehmergesellschaft (haftungsbeschränkt)/Finanzamt Hamburg-Bergedorf

(Lieta C-440/12)

2012/C 389/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāja: Metropol Spielstätten Unternehmergesellschaft (haftungsbeschränkt)

Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Bergedorf

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 401. pants (lasot to kopā ar šīs direktīvas 135. panta 1. punkta i) apakšpunktu) ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodoklis un valsts īpašā nodeva par azartspēlēm drīkst tikt iekasēti tikai alternatīvi, nevis kumulatīvi?

2)

Tikai, ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša:

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek iekasēts gan pievienotās vērtības nodoklis, gan arī īpašā nodeva par azartspēlēm, vai tā rezultātā nerodas situācija, ka pievienotās vērtības nodoklis netiek iekasēts vai īpašā nodeva netiek iekasēta, vai arī lēmums par to, kurš no abiem nodokļiem nedrīkst tikt iekasēts, ir atkarīgs no valsts tiesībām?

3)

Vai Direktīvas 2006/112 1. panta 2. punkta pirmais teikums un 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts tiesību norma vai prakse, saskaņā ar kuru, ekspluatējot spēļu automātus, ar kuriem var iegūt laimestu, attiecīgā automāta kases saturs (“elektroniski uzskaitītie naudas līdzekļi kasē”) tiek ņemts par pamatu summai, kurai uzliek nodokli, pēc tam, kad ir beidzies konkrēts laikposms?

4)

Tikai, ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša:

Kā citādā gadījumā ir jānosaka summa, kurai uzliek nodokli?

5)

Vai Direktīvas 2006/112 1. panta 2. punkta pirmais teikums un 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nosacījums pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanai ir tas, ka uzņēmējs var novirzīt pievienotās vērtības nodokli uz pakalpojuma saņēmēju? Ko šādā gadījumā nozīmē novirzāmība? Vai novirzāmībai it īpaši ir raksturīga attiecīgi augstākas cenas par preci vai pakalpojumu juridiskā pieļaujamība?

6)

Tikai, ja nosacījums ir 5. jautājumā minētā augstākas cena juridiskā pieļaujamība:

Vai Direktīvas 2006/112 1. panta 2. punkta pirmais teikums un 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikumi, kas ierobežo atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem, kuri ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, saskaņā ar Savienības tiesībām ir jāpiemēro tā, lai noteiktā atlīdzība nozīmētu, ka pievienotās vērtības nodoklis ir nevis ietverts tajā, bet gan pieskaitīts tai, pat ja atbilstoši formulējumam atlīdzību regulējošās valsts tiesību normās tas nav skaidri paredzēts?

7)

Tikai, ja atbilde uz 5. jautājumu ir apstiprinoša, uz 6. jautājumu — noliedzoša un uz 3. jautājumu — noliedzoša:

Vai šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklis nav jāiekasē no visa ienākuma no spēļu automātiem vai tikai no tā daļas, kuras novirzīšana nav iespējama, un kā šī daļa ir nosakāma — piemēram, ņemot vērā ienākumu no spēles, kurā likme nevarētu tikt paaugstināta, vai arī ņemot vērā ienākumu no spēles, kurā kases saturs stundā nevarētu tikt palielināts?

8)

Vai Direktīvas 2006/112 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts noteikumi par nesaskaņotu nodevu, saskaņā ar kuriem maksājamais pievienotās vērtības nodoklis tiek pieskaitīts precīzi minētajai nodevai?

9)

Tikai, ja atbilde uz 8. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai pievienotās vērtības nodokļa pieskaitīšana valsts nodevai, kas nav saskaņota un kuru uzliek uzņēmējiem, rada situāciju, ka pievienotās vērtības nodoklis nevar tikt iekasēts no to konkurentiem, kuriem ir jāmaksā nevis šī, bet gan cita īpaša nodeva un attiecībā uz kuriem šāda pieskaitīšana nav paredzēta?


(1)  OV L 347, 1. lpp.