Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

12.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/24


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 3. martā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató Kft. u.c./Ungārijas Republika

(Lieta C-98/14)

2014/C 142/33

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājas: Berlington Hungary Tanácsadó és Szolgáltató Kft., Lixus Szerencsejáték Szervező Kft., Lixus Projekt Szerencsejáték Szervező Kft., Lixus Invest Szerencsejáték Szervező Kft., Megapolis Terminal Szolgáltató Kft.

Atbildētāja: Magyar Állam (Ungārijas Republika)

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā 2011. gadā [1991. gada Likumā Nr. XXXIV par azartspēļu organizēšanu; turpmāk tekstā – “Azartspēļu likums”] izdarītos grozījumus, ar ko tiek palielināts azartspēļu nodoklis:

1.

Vai LESD 56. pantam atbilst dalībvalsts nediskriminējoši noteikumi, saskaņā ar kuriem, pamatojoties uz vienu tiesisku aktu un bez pielāgojuma perioda, tiek pieckāršots iepriekšējā tiešā nodokļa jeb tā sauktā azartspēļu nodokļa, kas jāmaksā par spēļu automātu ekspluatāciju spēļu zālēs, apmērs un turklāt tiek ieviesta azartspēļu nodokļa likme tā, ka tiek ierobežota azartspēļu operatoru, kuri izmanto spēļu zāles, darbība?

2.

Vai LESD 34. pantu var interpretēt tādējādi, ka tā piemērošanas jomā iekļaujas dalībvalsts nediskriminējoši noteikumi, saskaņā ar kuriem, pamatojoties uz vienu tiesisku aktu un bez pielāgojuma perioda, tiek pieckāršots iepriekšējā tiešā nodokļa jeb tā sauktā azartspēļu nodokļa, kas jāmaksā par spēļu automātu ekspluatāciju spēļu zālēs, apmērs un tiek ieviesta azartspēļu nodokļa procentu likme tā, ka tiek ierobežots spēļu automātu imports no Eiropas Savienības uz Ungāriju?

3.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai dalībvalsts, pamatojoties uz LESD 36. pantu, 52. panta 1. punktu un 61. pantu, var atsaukties vienīgi uz budžeta situācijas regulēšanu vai primāru vispārējo interešu apsvērumu?

4.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai saistībā ar dalībvalsts noteiktajiem ierobežojumiem un pielāgojuma perioda noteikšanu nodokļu noteikumam ir jāņem vērā vispārīgie tiesību principi, kā to paredz LES 6. panta 3. punkts?

5.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai spriedums lietā Brasserie du Pêcheur [1996. gada 5. marta spriedums apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93] ir interpretējams tādējādi, ka LESD 34. panta un/vai LESD 56. panta prasību pārkāpums var pamatot dalībvalsts pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ņemot vērā, ka šie noteikumi – to tiešās iedarbības dēļ – piešķir tiesības dalībvalstu indivīdiem?

6.

Vai Direktīvu 98/34/EK (1) var interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts nodokļu noteikums, kas uzreiz pieckāršo tiešā nodokļa – azartspēļu nodokļa, kas jāmaksā par spēļu automātu ekspluatāciju spēļu zālēs, apmēru, turklāt ievieš [azartspēļu] nodokļa procentu likmi, ir uzskatāms par “de facto tehniskajiem noteikumiem”?

7.

Ja atbilde uz sesto jautājumu ir apstiprinoša, vai indivīdi attiecībā pret dalībvalsti ir tiesīgi atsaukties uz dalībvalsts veikto Direktīvas 98/34/EK 8. panta 1. punkta un/vai 9. panta 1. punkta prasību pārkāpumu, tas ir, dalībvalsts bezdarbību, kas pamato pienākumu atlīdzināt zaudējumus, [citiem vārdiem sakot], vai minētā direktīva piešķir tiesības indivīdiem? Kādi faktori ir jāņem vērā valsts tiesai, lemjot par to, vai atbildētāja ir izdarījusi pietiekami būtisku pārkāpumu, un kāda veida prasība par zaudējumu atlīdzību var pamatot šādu pārkāpumu?

Ņemot vērā 2012. gadā Azartspēļu likumā izdarītos grozījumus, ar ko aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju spēļu zālēs (atļaujot to ekspluatāciju tikai kazino):

1.

Vai LESD 56. pantam atbilst dalībvalsts nediskriminējoši noteikumi, kuri ar tūlītēju spēku aizliedz spēļu automātu ekspluatāciju spēļu zālēs, neparedzot attiecīgajiem azartspēļu operatoriem pārejas jeb pielāgojuma periodu un nepiešķirot tiem atbilstošu kompensāciju, vienlaikus piešķirot kazino monopoltiesības spēļu automātu ekspluatācijā?

2.

Vai LESD 34. pants var tikt interpretēts tādējādi, ka tas ir noteicošs un piemērojams arī gadījumā, ja valsts pieņem nediskriminējošus noteikumus, kuri, lai arī tieši neaizliedz spēļu automātu importu no Eiropas Savienības, tomēr, izmantojot azartspēļu organizēšanu, ierobežo vai aizliedz to faktisko ekspluatāciju, neparedzot attiecīgajiem azartspēļu operatoriem, kuri ar to nodarbojas, pārejas jeb pielāgojuma periodu un nepiešķirot tiem kompensāciju?

3.

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir apstiprinoša, kādi kritēriji ir jāņem vērā valsts tiesai, nosakot, vai šāds ierobežojums ir bijis nepieciešams, atbilstošs un samērīgs, pamatojoties uz LESD 36. pantu, LESD 52. panta 1. punktu un LESD 61. pantu vai ņemot vērā primārus vispārējo interešu apsvērumus?

4.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai saistībā ar dalībvalsts noteiktajiem ierobežojumiem un pielāgojuma perioda noteikšanu ir jāņem vērā vispārīgie tiesību principi, kā to paredz LES 6. panta 3. punkts? Vai, un apstiprinošas atbildes gadījumā – kādā veidā saistībā ar šajā lietā īstenoto ierobežojumu ir jāņem vērā pamattiesības, piemēram, īpašumtiesības un aizliegums atņemt īpašumu, nepiešķirot atlīdzību?

5.

Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai spriedums lietā Brasserie du Pêcheur [1996. gada 5. marta spriedums apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93] ir interpretējams tādējādi, ka LESD 34. panta un/vai LESD 56. panta prasību pārkāpums var pamatot dalībvalsts pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ņemot vērā, ka šie noteikumi – to tiešās iedarbības dēļ – piešķir tiesības dalībvalstu indivīdiem?

6.

Vai Direktīva 98/34/EK var tikt interpretēta tādējādi, ka dalībvalsts norma, kas pieļauj spēļu automātu ekspluatāciju vienīgi kazino, aizliedzot to izmantošanu spēļu zālēs, ir uzskatāma par “citu prasību”?

7.

Ja atbilde uz sesto jautājumu ir apstiprinoša, vai indivīdi attiecībā pret dalībvalsti ir tiesīgi atsaukties uz dalībvalsts veikto Direktīvas 98/34/EK 8. panta 1. punkta un/vai 9. panta 1. punkta prasību pārkāpumu, tas ir, dalībvalsts bezdarbību, kas pamato pienākumu atlīdzināt zaudējumus? Kādi faktori ir jāņem vērā valsts tiesai, lemjot par to, vai atbildētāja ir izdarījusi pietiekami būtisku pārkāpumu, un kāda veida prasība par zaudējumu atlīdzību var pamatot šādu pārkāpumu?

8.

Vai [šajā gadījumā] ir piemērojams Kopienu tiesību princips, saskaņā ar kuru valstīm ir jāizmaksā indivīdiem atlīdzība par kaitējumu, kura iemesls ir Kopienu tiesību pārkāpums, par kuru ir atbildīga dalībvalsts, ja dalībvalstij ir suverenitāte jomā, uz kuru attiecas pieņemtā norma? Vai šajā gadījumā kā vadlīnijas kalpo arī pamattiesības un vispārējie tiesību principi, kas izriet no dalībvalstu kopīgām konstitucionālām tradīcijām?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu normatīvu jomā (OV L 204, 37. lpp.).