Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

7.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 102/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 11. novembra rīkojumu lietā T-545/12 Mory u.c./Komisija 2014. gada 24. janvārī iesniedza Mory SA, kas atrodas likvidācijas procesā, Mory Team, kas atrodas likvidācijas procesā, un Superga Invest

(Lieta C-33/14 P)

2014/C 102/23

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Mory SA, kas atrodas likvidācijas procesā, Mory Team, kas atrodas likvidācijas procesā, un Superga Invest (pārstāvji – B. Vatier un F. Loubières, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atcelt Vispārējās tiesas septītās palātas rīkojumu;

—

nodot lietu izskatīšanai pēc būtības Vispārējā tiesā apstākļos, kas nodrošina izmeklēšanas neatkarību;

—

noteikt, ka tiesāšanās izdevumu sadale tiks veikta pamata tiesvedības gaitā.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza divus pamatus.

Pirmajām kārtām, neatzīstot prasītāju interesi celt prasību, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi LESD 263. panta interpretācijas kļūdu. Tomēr tās norāda, ka prasības pieņemamības nosacījums esot tas, ka prasītāji, kas nav lēmuma adresāti, pierāda, ka šāds lēmums tos skar tieši un individuāli. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka tas esot vienīgais Līgumā paredzētais nosacījums, lai novērtētu prasības pieņemamību. Turklāt Līgumā neesot atsauces uz interesi celt prasību kā uz patstāvīgu prasības nosacījumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka tām esot interese celt prasību šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas, ka Mory SA esot ieinteresēta persona procedūrās, kuru rezultātā ir tikuši pieņemti lēmumi Sernam 1, Sernam 2 un Sernam 3, un tas, ka tā esot personīgi piedalījusies šajās procedūrās, piešķirot tai interesi celt prasību par lēmumu attiecībā uz pēdējā no šiem lēmumiem piemērošanas kārtību. Otrkārt, tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas esot dalībnieces divās Francijas tiesu instancēs izskatāmās lietās, tāpat ļaujot noteikt to interesi celt prasību. Treškārt, sabiedrības Superga Invest interese celt prasību tieši izrietot no sabiedrību Mory SA un Mory Team intereses celt prasību, kurās tā esot galvenā akcionāre, kā arī no tās dalības minētajās instancēs. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēju interese celt prasību izrietot no tā, ka tām esot tikušas atņemtas to procesuālās tiesības panākt oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, lai gan Komisija tās ar vēstuli esot informējusi par Geodis veikto Sernam aktīvu pārņemšanu.

Otrām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējas iebilst pret to, ka Vispārējā tiesa neesot secinājusi, ka tās ir “tieši un individuāli skartas” LESD 263. panta izpratnē. Vispārējā tiesa kļūdaini neesot izskatījusi Komisijas izvirzītos nepieņemamības pamatus, kas attiecoties uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nav individuāli skartas. Tās uzskata, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru par to, ka tās ir individuāli skartas, neesot nekādu šaubu.