Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

22.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 329/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 9. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Wolfgang und Dr. Wilfried Rey Grundstücksgemeinschaft GbR/Finanzamt Krefeld

(Lieta C-332/14)

2014/C 329/05

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Wolfgang und Dr. Wilfried Rey Grundstücksgemeinschaft GbR

Atbildētājs: Finanzamt Krefeld

Prejudiciālie jautājumi

1)

Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK (1) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 5. punkta trešajā daļā dalībvalstīm ir atļauts dot priekšroku tādam PVN priekšnodokļa atskaitāmās daļas par attiecīgo darījumu, kurš ir dažādiem mērķiem izmantojamas ēkas celtniecība, aprēķināšanas sadales kritērijam, kas atšķiras no sadales kritērija, kura pamatā ir apgrozījums un kurš ir norādīts Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 19. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka izmantotā metode garantē precīzāku minētās atskaitāmās daļas noteikšanu (Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 8. novembra spriedums lietā BLC Baumarkt, C-511/10, [EU:C:2012:689]).

a)

Vai saistībā ar dažādiem mērķiem izmantojamas ēkas iegādi vai celtniecību saņemtie pakalpojumi, kuru nodokļa aprēķina bāze ietilpst iegādes vai celtniecības izmaksās, precīzākai atskaitāmo priekšnodokļa summu noteikšanai vispirms tiek piesaistīti ēkas izmantošanas darījumiem (apliekamiem vai neapliekamiem ar nodokļiem) un tikai pēc tam atlikušais priekšnodoklis tiek sadalīts saskaņā ar kritēriju, kura pamatā ir platība vai apgrozījums?

b)

Vai Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 8. novembra spriedumā lietā BLC Baumarkt [EU:C:2012:689] noteiktie principi un atbilde uz iepriekšējo jautājumu attiecas arī uz priekšnodokļa summām par saistībā ar dažādiem mērķiem izmantojamas ēkas lietošanu, saglabāšanu vai uzturēšanu saņemtajiem pakalpojumiem?

2)

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā sākotnēji atskaitītā priekšnodokļa koriģēšana ir iespējama arī situācijā, kad priekšnodokļus saistībā ar dažādiem mērķiem izmantojamas ēkas celtniecību nodokļa maksātājs ir sadalījis, izmantojot Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 19. panta 1. punktā paredzēto un arī valsts tiesību aktos atļauto metodi, kuras pamatā ir apgrozījums, un vēlāk koriģēšanas perioda laikā dalībvalsts nosaka, ka priekšroka jādod citam sadales kritērijam?

3)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša: vai tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips liedz piemērot Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 20. pantu, ja iepriekš minētajā gadījumā dalībvalsts nepārprotami neliek koriģēt priekšnodokli un arī nepieņem pārejas noteikumus un ja nodokļa maksātāja veikto priekšnodokļa sadali atbilstoši metodei, kuras pamatā ir apgrozījums, Bundesfinanzhof [Federālā Finanšu tiesa] kopumā bija atzinusi par piemērotu?

(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, OV L 145, 1. lpp.