Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

9.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 27. novembrī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) – Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c./Conseil des ministres

(Lieta C-543/14)

(2015/C 046/31)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Pamatlietas puses

Prasītāji: Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c.

Vlaams Netwerk van Verenigingen waar armen het woord nemen ASBL u.c.

Jimmy Tessens u.c.

Orde van Vlaamse Balies

Ordre des avocats du barreau d’Arlon u.c.

Atbildētāja: Conseil des ministres

Prejudiciālie jautājumi

1.

a)

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1), ar ko uzliek PVN advokātu sniegtajiem pakalpojumiem, neņemot vērā apstākli, vai attiecīgā persona, kurai nepienākas juridiskā palīdzība, ir PVN maksātājs vai nav PVN maksātājs, no tiesību uz advokāta palīdzību un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības viedokļa raugoties, ir saderīga ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, lasot to kopā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantu un ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu, ciktāl šajā pantā ir atzītas ikviena tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, iespējas ikvienai personai saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību un juridisko palīdzību tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu iespējas vērsties tiesā efektivitāti?

b)

Vai to pašu iemeslu dēļ Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir saderīga ar 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā parakstītās Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 9. panta 4. un 5. punktu, ciktāl šajās tiesību normās ir paredzētas tiesības vērsties tiesā un tas, ka šīm procedūrām ir jābūt saistītām ar nelielām izmaksām un tām ir jābūt līdzeklim, kas sekmē “atbilstošu palīdzības sistēmu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar vēršanos tiesu iestādēs”?

c)

Vai pakalpojumi, ko sniedz advokāti valsts juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros, var tikt iekļauti pakalpojumos, kuri ir uzskaitīti iepriekš minētās Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta g) apakšpunktā un kuri ir tiešā veidā saistīti ar palīdzības sniegšanu un sociālo nodrošinājumu, vai arī tiem var piemērot atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar citu direktīvas tiesību normu? Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīva 2006/122/EK, interpretēta tādējādi, ka tā neļauj atbrīvot no PVN advokātu sniegtos pakalpojumus personām, kurām valsts juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros pienākas juridiskā palīdzība, ir saderīga ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, lasot to kopā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu?

2.

Ja atbildes uz 1. punktā minētajiem jautājumiem ir noliedzošas, vai Direktīvas 2006/112/EK 98. pants, kurā nav paredzēta iespēja piemērot samazinātu PVN likmi advokātu sniegtajiem pakalpojumiem, vajadzības gadījumā ņemot vērā to, vai attiecīgā persona, kurai nepienākas juridiskā palīdzība, ir vai nav PVN maksātājs, ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, lasot to kopā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu, ciktāl šajā pantā ir atzītas ikviena tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, iespējas ikvienai personai saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību un juridisko palīdzību tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu?

3.

Ja atbildes uz 1. punktā minētajiem jautājumiem ir noliedzošas, vai Direktīvas 2006/112/EK 132. pants ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 9. pantā, lasot tos kopā ar šīs Hartas 47. pantu, nostiprināto vienlīdzības un nediskriminācijas principu, ciktāl tajā līdzās citām darbībām sabiedrības interesēs nav paredzēts atbrīvot no PVN advokātu sniegtos pakalpojumus, vienlaikus kā darbības sabiedrības labā atbrīvojot no PVN citu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, dažādus medicīnas pakalpojumus, kā arī ar izglītošanu, sportu vai fizisko audzināšanu vai kultūru saistītus pakalpojumus, un šī atšķirīgā attieksme pret advokātu sniegtajiem pakalpojumiem un direktīvas 132. pantā no nodokļa atbrīvotajiem pakalpojumiem raisa pietiekamas šaubas, jo advokātu sniegtie pakalpojumi sekmē noteiktu pamattiesību ievērošanu?

4.

a)

Ja atbildes uz 1. un 3. punktā minētajiem jautājumiem ir noliedzošas, vai Direktīvas 2006/112/EK 371. pantu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu var interpretēt tādējādi, kas tas ļauj Savienības dalībvalstij daļēji saglabāt advokātu sniegto pakalpojumu atbrīvojumu no nodokļa tad, kad šie pakalpojumi tiek sniegti personām, kas nav PVN maksātāji?

b)

Vai Direktīvas 2006/112/EK 371. pantu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu var interpretēt arī tādējādi, ka tas ļauj Savienības dalībvalstij daļēji saglabāt advokātu sniegto pakalpojumu atbrīvojumu no nodokļa tad, kad šie pakalpojumi tiek sniegti personām, kurām valsts juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros pienākas juridiskā palīdzība?

(1)  OV L 347, 1. lpp.