Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

8.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/2


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 13. martā iesniedza Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/National Exhibition Centre Limited

(Lieta C-130/15)

(2015/C 190/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: National Exhibition Centre Limited

Prejudiciālie jautājumi

1)

Attiecībā uz Padomes Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”) (1), 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no PVN, kā Tiesa to ir interpretējusi spriedumā SDC (C-2/95, EU:C:1997:278), kādi ir attiecīgie principi, kas būtu jāpiemēro, lai noteiktu, vai pakalpojumam ir, vai nav “mērķis pārskaitīt naudas līdzekļus un radīt juridiskās un finansiālās situācijas izmaiņas” minētā sprieduma 66. punkta izpratnē? Konkrēti:

1.1.

Vai atbrīvojums ir piemērojams tādam pakalpojumam, ko sniedz nodokļa maksātājs šajā lietā, kura ietvaros nodokļa maksātājs neveic tā kontrolē esošo kontu debetēšanu vai kreditēšanu, tomēr kurš gadījumā, ja notiek naudas līdzekļu pārskaitīšana, var būt iemesls pārskaitījumam, ko veic neatkarīga finanšu iestāde?

1.2.

Ja maksājums tiek veikts ar kredītkarti vai debetkarti, vai atbilde uz 1.1. jautājumu ir atkarīga no tā, vai pats pakalpojumu sniedzējs autorizācijas kodus iegūst tieši no kartes īpašnieka bankas, vai arī šos kodus iegūst caur savu saņēmējbanku?

1.3.

Kādi faktori atšķir a) pakalpojumu, kas ietver finanšu informācijas sniegšanu, bez kuras maksājums netiktu veikts, uz kuru neattiecas atbrīvojums (kā tas ir spriedumā Nordea Pankki Suomi, (C-350/10, EU:C:2011:532)), no b) datu apstrādes pakalpojuma, kas ietekmē naudas līdzekļu pārskaitīšanu un ko Tiesa tāpēc identificēja kā tādu, kas var ietilpt atbrīvojuma piemērošanas jomā (kā tas ir sprieduma SDC 66. punktā)?

2)

Kādi ir attiecīgie principi, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai tāds pakalpojums, kādu šajā lietā sniedz nodokļa maksātājs, ietilpst “parādu piedziņas”, kas ir izslēgta no Sestās Direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 3) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma, piemērošanas jomā? Konkrēti, vai īpašā veidā izdarīta maksājuma (proti, ar kredītkarti vai debetkarti) apstrādes pakalpojums atbilstoši spriedumā Axa UK (C-175/09, EU:C:2010:646) noteiktajiem principiem būtu jāuzskata par “parādu piedziņu” apstākļos, kuros šis pakalpojums tika sniegts personai, kuras labā šis maksājums tika veikts, (proti, tai, kura saņem maksājumu), un vai šis pakalpojums būtu uzskatāms par “parādu piedziņu” arī apstākļos, kuros šis pakalpojums tiek sniegts personai, kurai maksājums jāveic (proti, maksātajām)? Turklāt, vai šīs lietas apstākļos vispār pastāv “parāds”, kas būtu “jāpiedzen”?


(1)  OV L 145, 1. lpp.