Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

17.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/17

Prasība, kas celta 2015. gada 8. jūnijā – Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-274/15)

(2015/C 270/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Dintilhac, C. Soulay)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, paredzēdama PVN sistēmu saistībā ar neatkarīgām personu grupām, kā definēts 1979. gada 12. februāra Likuma par PVN 44. panta 1. punkta y) apakšpunktā, 2004. gada 21. janvāra Lielhercogistes noteikumu par pakalpojumu atbrīvošanu no PVN, ko saviem dalībniekiem sniegušas neatkarīgas personu grupas, 1.–4. pantā, 2004. gada 29. janvāra Administratīvajā apkārtrakstā Nr. 707, kur komentēts Lielhercogistes noteikumu 1.–4. pants, un 2008. gada 18. decembra paziņojumā, ko sagatavojusi Comité d'Observation des Marchés (Cobma) darba grupa saskaņā ar Administration de l'Enregistrement et des Domaines, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi PVN direktīvā (1), it īpaši šīs direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā, 1. panta 2. punkta otrajā daļā, 168. panta a) punktā, 178. panta a) punktā, 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 28. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar PVN direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktu dalībvalstis no PVN atbrīvo “pakalpojumus, ko sniedz neatkarīgas personu grupas, kuru darbība ir atbrīvota no PVN vai attiecībā uz kuru darbību tās nav nodokļa maksātājas, lai sniegtu šo grupu dalībniekiem pakalpojumus, kas tieši nepieciešami to darbības veikšanai, ja šīs grupas tikai pieprasa no saviem dalībniekiem precīzi atmaksāt savu daļu kopīgajos izdevumos, ja vien atbrīvojums neradītu konkurences izkropļojumu”.

Tomēr Komisijas skatījumā Luksemburgā piemērojamais tiesiskais regulējums PVN atbrīvojumu neparedz tikai pakalpojumiem, ko sniegušas neatkarīgas personu grupas un kas tieši ir vajadzīgi tās dalībnieku veiktajām darbībām, kas ar PVN nav apliekamas vai ir no tā atbrīvotas.

Komisija arī uzskata, ka saskaņā ar Luksemburgas tiesībām neatkarīgu personu grupu dalībnieki, kuri kā daļu no saviem ienākumiem veic ar nodokli apliekamas darbības, var no PVN, kurš tiem pašiem ir jāmaksā, atskatīt to PVN, kas neatkarīgai personu grupai ir jāmaksā, iegādājoties preces vai pakalpojumus no trešajām personām, lai gan saskaņā ar PVN direktīvas 168. pantu tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumu tiek piešķirtas vienīgi nodokļu maksātājam, kas iegādājas preces un pakalpojumus, kam uzlikts PVN, un kurš tos izmanto šo apliekamo darījumu tiešām vajadzībām.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka PVN direktīvas 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 28. pants nepieļauj valsts tiesību normas, ciktāl tajās ir paredzēts, ka, ja neatkarīgas personu grupas dalībnieks preces un pakalpojumus no trešajām personām iegādājas savā vārdā, bet uz grupas rēķina, tādā gadījumā darījums, kas izpaužas tādējādi, ka šis dalībnieks grupai novirza šādi radītos izdevumus, neietilpst PVN piemērošanas jomā.

(1)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).