Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

25.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 30. maijā iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Avon Cosmetics Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-305/16)

(2016/C 270/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Avon Cosmetics Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai gadījumā, ja tiešais pārdevējs pārdod preces (turpmāk tekstā – “pārdošanas atbalsta pasākumi”) tālākpārdevējiem, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, vai tālākpārdevējs, kurš nav reģistrēts nodokļa maksātājs, iegādājas preces un pakalpojumus no trešajām personām (turpmāk tekstā – “trešās personas preces un pakalpojumi”), kuras abos gadījumos tālākpārdevēji, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, izmanto, lai atbalstītu savu saimniecisko darbību, kas ietver citu preču pārdošanu, kuras arī tiek iegādātas no tiešā pārdevēja un kam piemēro administratīvās vienošanās, kādas ir pieņemtas atbilstoši atkāpei, kuras ieviešana pēdējo reizi ir apstiprināta ar Padomes 1989. gada 24. maija Lēmumu 89/534/EEK (1) (turpmāk tekstā – “atkāpe”), attiecīgās atļaujas, īstenošanas tiesiskais regulējums un/vai administratīvās vienošanās ir pretrunā ar atbilstošajām Savienības tiesību normām un/vai principiem, ciktāl tajos ir paredzēts, ka tiešajam pārdevējam ir jāatskaitās par nodokli par piegādātajām precēm un pakalpojumiem attiecībā uz tālākpārdevēju, kas nav reģistrēts nodokļa maksātājs, citu preču pārdošanas cenām, nemaz nesamazinot PVN, kas radies tālākpārdevējam, kurš nav reģistrēts nodokļa maksātājs, saistībā ar pārdošanas atbalsta pasākumiem un/vai trešo personu precēm un pakalpojumiem?

2)

Vai Apvienotajai Karalistei, lūdzot Padomes atļauju ieviest atkāpi, bija pienākums informēt Komisiju par to, ka tālākpārdevējiem, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, par pārdošanas atbalsta pasākumu un/vai trešo personu preču un pakalpojumu pirkumiem, kas ir veikti viņu saimnieciskās darbības nolūkos, ir radies PVN, un ka tādējādi, tiesiskais regulējums par atkāpi būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu šo neatgūstamo priekšnodokli vai pārmaksāto nodokli par piegādātajām precēm un pakalpojumiem?

3)

Apstiprinošas atbildes uz pirmo un/vai otro jautājumu gadījumā:

a)

Vai kāda no atbilstošajām atļaujām, īstenošanas tiesiskais regulējums vai administratīvās procedūras var tikt un būtu jāinterpretē tādējādi, ka ir jāatlīdzina vai nu i) neatgūstamais PVN, ko tālākpārdevēji, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, ir samaksājuši par pārdošanas atbalsta pasākumiem vai trešās personas precēm un pakalpojumiem, un ko viņi ir izmantojuši savā saimnieciskajā darbībā; vai ii) PVN atlikumu, kas radies no Her Majesty’s Revenue&Customs neiekasētā nodokļa apmēra, vai iii) iespējami negodīgu konkurenci, kas rodas tiešo pārdevēju, viņu tālākpārdevēju, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, un netiešās pārdošanas uzņēmēju starpā.

b)

Vai:

i)

atļauja Apvienotajai Karalistei ieviest atkāpi no Sestās Direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta bija prettiesiska;

ii)

līdz ar atkāpi no Sestās Direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta ir jāparedz arī atkāpe no 17. panta. Ja tās tā ir, vai Apvienotā Karaliste, nelūdzot Komisijai vai Padomei atļauju ieviest atkāpi no 17. panta, ir rīkojusies prettiesiski?

iii)

Apvienotā Karaliste, nepiemērojot PVN tādējādi, ka tiešie pārdevēji var atgūt par pārdošanas atbalsta pasākumiem vai trešās personas precēm un pakalpojumiem samaksāto PVN priekšnodokli, kas radies tālākpārdevējiem, kuri nav nodokļa maksātāji, veicot savu saimniecisko darbību, ir rīkojusies prettiesiski;

iv)

tādēļ attiecīgās atļaujas, īstenošanas tiesiskais regulējums vai administratīvās vienošanās nav spēkā un/vai ir prettiesiskas pilnībā vai kādā to daļā.

c)

Vai pienācīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis šajā situācijā būtu, ja Eiropas Savienības Tiesa vai valsts tiesa:

i)

norādītu, ka dalībvalstij ir jāpiešķir iedarbība valsts tiesībās tiesiskajam regulējumam par atkāpi, paredzot atbilstošus pielāgojumus attiecībā uz jebkuru a) neatgūstamo PVN, ko tālākpārdevēji, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, ir samaksājuši par pārdošanas atbalsta pasākumiem vai trešās personas precēm un pakalpojumiem, un ko viņi ir izmantojuši savā saimnieciskajā darbībā; vai b) PVN atlikumu, kas radies no Her Majesty’s Revenue&Customs neiekasētā nodokļa apmēra, vai iii) iespējami negodīgu konkurenci, kas rodas tiešo pārdevēju, viņu tālākpārdevēju, kuri nav nodokļa maksātāji, un netiešās pārdošanas uzņēmēju starpā; vai

ii)

konstatētu, ka atļauja ieviest atkāpi un attiecīgi pati atkāpe nav spēkā, vai

iii)

konstatētu, ka valsts tiesiskais regulējums nav spēkā, vai

iv)

konstatētu, ka izdotais rīkojums nav spēkā, vai

v)

konstatētu, ka Apvienotajai Karalistei ir jāsaņem atļauja turpmākas atkāpes paredzēšanai, lai nodrošinātu atbilstošus pielāgojumus saistībā ar jebkādu a) neatgūstamu PVN, ko tālākpārdevēji, kuri nav nodokļa maksātāji, ir samaksājuši par pārdošanas atbalsta pasākumiem vai trešās personas precēm un pakalpojumiem, un ko viņi ir izmantojuši savā saimnieciskajā darbībā; vai b) PVN atlikumu, kas radies no Her Majesty’s Revenue&Customs neiekasētā nodokļa apmēra, vai iii) iespējami negodīgu konkurenci, kas rodas tiešo pārdevēju, viņu tālākpārdevēju, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, un netiešās pārdošanas uzņēmēju starpā.

4)

Vai Sestās Direktīvas 27. pantā (Galvenās PVN direktīvas 395. pantā) minētā “nodokļa nemaksāšana vai apiešana” ir jāuzskata par nodokļa neto zaudējumiem dalībvalstij (ņemot vērā gan samaksāto nodokli par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, gan atgūstamo priekšnodokli struktūrā, kurā pastāv iespēja nemaksāt vai apiet nodokli), vai par nodokļa bruto zaudējumiem dalībvalstij (ņemot vērā tikai nodokli par piegādātajām precēm un pakalpojumiem struktūrā, kurā pastāv iespēja nemaksāt vai apiet nodokli)?

(1)  Padomes 1989. gada 24. maija Lēmums saskaņā ar kuru Apvienotā Karaliste var piemērot noteiktām tālākpārdevēju, kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, veiktām piegādēm pasākumu, kas ietver atkāpi no Padomes Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta (OV L 280, 54.–55. lpp.).