Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA PAOLO MENGOCI [PAOLO MENGOZZI] SECINĀJUMI,

sniegti 2016. gada 20. oktobrī (1)

Lieta C-573/15

État belge

pret

Oxycure Belgium SA

(Cour d’appel de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – Nodokļu neitralitātes princips – Medicīniskā skābekļa terapija – Samazinātā PVN likme – Skābekļa baloni un saņēmēji – Normālā PVN likme – Skābekļa koncentrators – Invaliditātes jēdziens





I –    Ievads

1.        Ņemot vērā nodokļu neitralitātes principu, vai dalībvalsts var piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar standarta 21 % likmi skābekļa koncentratoru pārdošanai un/vai nomai, ja tā piemēro samazinātu 6 % likmi medicīniskā skābekļa cilindru pārdošanai?

2.        Tāds būtībā ir prejudiciālais jautājums, kādu Tiesai uzdeva Cour d’appel de Liège [Ljēžas Apelācijas tiesa] (Beļģija) un kas attiecas uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2), kas grozīta ar Padomes 2006. gada 19. decembra Direktīvu 2006/138/EK (3) (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”), 98. panta 1. un 2. punkta, III pielikuma 3. un 4. punkta, kā arī nodokļu neitralitātes principa interpretāciju.

3.        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp État belge un Oxycure Belgium SA (turpmāk tekstā – “Oxycure”) jautājumā par skābekļa koncentratoru un skābekļa terapijas piederumu pārdošanas un/vai nomas aplikšanu ar PVN.

4.        Skābekļa koncentratori ir medicīnas ierīces, kas darbojas ar elektrību un kuru princips ir koncentrēt skābekli no apkārtējā gaisa, lai iegūtu slāpekli, nodrošinot augstāku skābekļa koncentrāciju (4). Šāda veida ierīces ietver daļu, kuras mērķis ir koncentrēt skābekli, kā arī deguna kanālu vai skābekļa masku un skābekļa padeves cauruli, kas ir šo ierīču neatņemama sastāvdaļa. Skābekļa koncentratori ļauj veikt skābekļa terapiju mājas tiem pacientiem, kuri cieš no elpošanas mazspējas vai citiem nopietniem traucējumiem, kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar skābekli un kuru stāvokli vairs nevar uzlabot, izmantojot aerosolu vai bronhodilatatoru.

5.        No pamatlietas izriet, ka laikposmā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 31. martam Oxycure piemēroja skābekļa koncentratoru un to piederumu nomai un pārdošanai samazinātu PVN likmi 6 % apmērā, kuru Beļģijas Karaliste nolēma iekasēt par noteiktu medicīnas aprīkojuma, iekārtu vai aparatūras piegādi un/vai nomu, piemērojot PVN direktīvas 98. panta 2. punktu un III pielikumu. Tomēr, kā apgalvo Beļģijas nodokļu iestādes, Oxycure darījumiem bija jāpiemēro parastā 21 % likme saskaņā ar Karaļa 1970. gada 20. jūlija Dekrētu Nr. 20, ar ko nosaka pievienotās vērtības nodokļa likmi un klasificē preces un pakalpojumus saskaņā ar šīm likmēm (5). Tādējādi Beļģijas nodokļu iestādes nosūtīja Oxycure maksājuma pieprasījumu, prasot samaksāt PVN gandrīz EUR 1 300 000 apmērā un uzliekot naudas sodu, kas atbilst 10 % no pieprasītās summas.

6.        Ar 2013. gada 25. aprīļa spriedumu tribunal de première instance de Namur [Namīras pirmās instances tiesa] (Beļģija) apmierināja prasību, ko Oxycure bija iesniegusi par Beļģijas nodokļu iestāžu lēmumu, kuru tā atcēla. Būtībā saskaņā ar šo spriedumu skābekļa koncentratori atbilst definīcijai Karaļa dekrēta Nr. 20 XXIII sadaļas ar nosaukumu “Dažādi” A tabulas 2. punktā, kas ir piemērojams “citai ierīcei, ko valkā, nēsā vai implantē ķermenī fiziska defekta vai invaliditātes kompensēšanai”, tādējādi pieļaujot darījumus, kas saistīti ar šādu ierīču pārdošanu un/vai nomu, lai gūtu labumu no samazinātās 6 % likmes.

7.        État belge šo spriedumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā.

8.        Šī tiesa konstatē, ka skābekļa koncentratori kopā ar medicīnas skābekļa baloniem un medicīnas šķidrā skābekļa tvertnēm ir viens no trim tirgū pieejamiem skābekļa avotiem un ka šie avoti ir visi savstarpēji aizvietojami un/vai papildina viens otru. Pirmkārt, iesniedzējtiesa atsaucas uz Centre fédéral d’expertise des soins de santé belge [Beļģijas Veselības aprūpes ekspertīzes centra] ziņojumu, saskaņā ar kuru katrs avots ir pieejams lielas dimensijas fiksētā formā un mazas dimensijas portatīvā modelī. Iesniedzējtiesa norāda, ka no šī ziņojuma arī izriet, ka no klīniskās efektivitātes pacientam visas skābekļa terapijas ir līdzvērtīgas neatkarīgi no tā, vai skābeklis tiek piegādāts no viena vai vairākiem no šiem trim avotiem, vai tas ir fiksēts vai mobils, jo atšķirības starp šīm skābekļa pārvaldības metodēm ir saistītas vienīgi ar ērtības jautājumiem (troksni, izmantošanu ārpus mājas, pieejamo daudzumu, mobilā modeļa uzpildi, ko veic pacients) un ar izmaksām sabiedrībai. Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka Beļģijas tiesiskais regulējums par obligāto veselības apdrošināšanu un pabalstiem apstiprina šo skābekļa avotu pilnīgu aizstājamību, jo avārijas skābekļa balons ir iekļauts skābekļa koncentratoru atlīdzināmajās izmaksās.

9.        Šādos apstākļos iesniedzējtiesa vaicā, vai, pat pieņemot, ka Karaļa dekrēta Nr. 20 A tabulas neviena sadaļa skaidri neattiecas uz skābekļa koncentratoriem, katrā ziņā ir jāuzskata, ka šī tabula ir jāinterpretē, ievērojot Savienības tiesību principus, it īpaši nodokļu neitralitātes principu, kas nozīmē, ka attiecīgā tabula vismaz netieši attiecas uz šīm ierīcēm tāpat kā uz citām skābekļa ierīcēm.

10.      Tā kā atbilde uz šo jautājumu skar Savienības tiesības, iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai PVN direktīvas 98. panta 1. un 2. punkts, lasot tos kopā ar PVN direktīvas III pielikuma 3. un 4. punktu un ievērojot it īpaši neitralitātes principu, nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā ir paredzēta samazināta PVN likme skābekļa terapijai ar skābekļa gāzes balonu, bet skābekļa terapijai, izmantojot skābekļa koncentratoru, ir paredzēts piemērot parasto PVN likmi?”

11.      Par šo jautājumu rakstveida apsvērumus iesniedza Oxycure, Beļģijas Karaliste un Eiropas Komisija. Tāpat 2016. gada 19. septembra tiesas sēdē tika uzklausīti šo ieinteresēto pušu mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.

II – Analīze

12.      Manuprāt, atbilde uz iesniedzējtiesas prejudiciālo jautājumu ir jāsadala divās daļās. No vienas puses, ir jānoskaidro, vai uz skābekļa koncentratoriem, tādiem kā pamatlietā, var attiekties PVN direktīvas III pielikuma 3. vai 4. punkts, kuri abi ir norādīti Tiesai uzdotajā jautājumā. Ja tas tā ir, tad vairs nerastos jautājums par to, vai nodokļu neitralitātes princips prasa piemērot samazināto PVN likmi 6 % apmērā, kas jau tiek piemērota medicīniskā skābekļa pārdošanai konteineros gāzes vai šķidrā veidā, arī skābekļa koncentratoru pārdošanai un/vai īrei. No otras puses, ja skābekļa koncentratoriem nevar piemērot samazinātu PVN likmi, pamatojoties uz PVN direktīvas III pielikuma 3. vai 4. punktu, ko, šķiet, netieši apgalvo iesniedzējtiesa, tad ir jāpārbauda, vai nodokļu neitralitātes princips tomēr var uzlikt pienākumu Beļģijas Karalistei piemērot minēto likmi skābekļa koncentratoru piegādei un/vai īrei, pamatojoties uz to, ka, skatoties no pacienta viedokļa, pēdējie minētie ir savstarpēji aizvietojami ar medicīnisko skābekli gāzveida vai šķidrā veidā, ko piegādā konteineros.

A –    Par PVN direktīvas III pielikuma 3. un 4. punkta piemērošanu

13.      Jāatgādina, ka PVN direktīvas 96. pantā ir precizēts, ka katrai dalībvalstij ir jānosaka viena un tā pati tā sauktā PVN “pamatlikme” preču un pakalpojumu nodrošināšanai.

14.      Atkāpjoties no šī principa, PVN direktīvas 98. panta 1. punktā ir atzītas tiesības dalībvalstīm piemērot vienu vai divas samazinātas PVN likmes. Atbilstoši PVN direktīvas 98. panta 2. punkta pirmajai daļai šīs samazinātas PVN likmes var tikt piemērotas tikai preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kas ietilpst šīs direktīvas III pielikumā norādītajās kategorijās (6).

15.      Šī pielikuma 3. punktā, kas ir norādīts prejudiciālajā jautājumā, ir minēti “farmaceitiskie produkti, kurus parasti izmanto veselības aprūpē, slimību profilaksei un ārstēšanai medicīniskiem un veterināriem nolūkiem”. Šī paša pielikuma 4. punktā, kas arī ir norādīts prejudiciālajā jautājumā, ir minētas “medicīnas iekārtas, palīgierīces un citas ierīces, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai invalīdu personīgai izmantošanai, tostarp šādu preču remont[s]” (7).

16.      Lai gan no PVN direktīvas III pielikuma 3. punkts ļauj piemērot pazeminātu PVN likmi “farmaceitisko produktu” piegādei, proti, gala produktiem, kurus gala patērētājs var tieši izmantot, šī pielikuma 4. punkts attiecas uz noteiktām medicīniskām ierīcēm, kas paredzētas īpašai izmantošanai (8).

17.      Kā atkāpes no principa, saskaņā ar kuru dalībvalstis piemēro normālo PVN likmi darījumiem, uz kuriem attiecas šī likme, PVN direktīvas III pielikuma 3. un 4. punkts ir jāinterpretē šauri (9).

18.      Tiesa jau ir atzinusi, pirmkārt, ka PVN direktīvas III pielikuma 3. un 4. punktā nav ietverta nekāda skaidra atsauce uz dalībvalstu tiesībām, kas nozīmē, ka šie punkti ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi visā Eiropas Savienībā, un, otrkārt, ka šajā pielikumā, it īpaši minētajos punktos, izmantotie jēdzieni ir jāinterpretē attiecīgo noteikumu parastajā izpratnē (10).

19.      Šajā ziņā no lietas materiāliem, kā arī Beļģijas valdības apsvērumiem izriet, ka medicīniskajam skābeklim, kas tiek piegādāts konteineros gāzes vai šķidrā veidā, Beļģijā tiek piemērota samazināta 6 % PVN likme, piemērojot Karaļa dekrēta Nr. 20 XVII sadaļas A tabulas 1. punkta a) apakšpunktu, ar kuru tiek transponēts PVN direktīvas III pielikuma 3. punkts. Citiem vārdiem, medicīniskais skābeklis tiek uzskatīts par medikamentu un, plašāk runājot, par “farmaceitisku produktu” PVN direktīvas III pielikuma 3. punkta izpratnē.

20.      Turpretim es tāpat kā visi lietas dalībnieki tiesas sēdē Tiesā uzskatu, ka atšķirībā no medicīniskā skābekļa konteineros tādi skābekļa koncentratori kā pamatlietā nevar ietilpt “farmaceitisko produktu” jēdzienā PVN direktīvas III pielikuma 3. punkta izpratnē.

21.      Šāds vērtējums būtībā ir balstīts uz 2013. gada 17. janvāra spriedumu lietā Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 63., 64. un 71. punkts). Šajā spriedumā Tiesa precizēja, ka, kaut arī, ņemot vērā parasto nozīmi, “farmaceitiskie produkti” ietver cilvēkiem paredzētas zāles, tie tomēr neietver jebkuru medicīnā vai veterinārijā izmantojamu preci, materiālu, iekārtu un ierīci. Ja PVN direktīvas III pielikuma 3. punkts būtu piemērojams ikvienai medicīnā izmantojamai precei vai iekārtai neatkarīgi no paredzētā izmantošanas veida, tad šī paša pielikuma 4. punkts zaudētu savu nozīmi. Citiem vārdiem, PVN direktīvas III pielikuma 3. punktā nav ļauts apiet izsmeļošo uzskaitījumu minētajā 4. punktā, atļaujot dalībvalstīm piemērot samazinātu PVN likmi medicīnas precēm vai ierīcēm neatkarīgi no tiem paredzētā izmantošanas veida. Turklāt, lai gan pacients var iznomāt skābekļa koncentratorus pamatlietā un līdz ar to tos var izmantot dažādos pakalpojumos, farmaceitiskie produkti ir preces, kas tiek piegādātas un parasti paredzētas individuālai, ekskluzīvai un vienreizējai izmantošanai.

22.      Tāpēc es uzskatu, ka tikai PVN direktīvas III pielikuma 4. punkts varētu attiekties uz atbildi, kas sniedzama uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu.

23.      Runājot par šo PVN direktīvas III pielikuma punktu, kā jau tas tika minēts iepriekš, tas attiecas tikai uz noteiktām medicīnas precēm vai ierīcēm, kuras ir paredzētas konkrētai lietošanai. Pirmkārt, šis punkts attiecas uz medicīnas precēm un citām iekārtām, kuras “parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti” un tāpēc neattiecas uz produktiem, kurus parasti izmanto citiem mērķiem (11). Otrkārt, kā Tiesa atzina 2013. gada 17. janvāra spriedumā Spānija/Komisija (C-360/11, EU:C:2013:17, 85.–88. punkts), PVN direktīvas III pielikuma 4. punkts attiecas uz medicīnas precēm un ierīcēm, kas paredzētas tikai invalīdu “personīgai” un “ekskluzīvai” izmantošanai, nevis uz precēm un ierīcēm, kas paredzētas vispārējai lietošanai slimnīcās un kuras izmanto veselības aprūpes speciālisti. Šis ierobežojums samazinātas PVN likmes piemērošanai galapatērētāju “personīgai” un “ekskluzīvai” izmantošanai ir saderīgs ar PVN direktīvas III pielikuma sociālekonomisko mērķi samazināt atsevišķu preču, kuras tiek uzskatītas par īpaši nepieciešamām, izmaksas (12).

24.      Diemžēl, PVN direktīvā neesot definīcijai terminiem “invaliditāte” un “invalīds” un tiešai atsaucei uz dalībvalstu tiesību aktiem, lai noteiktu to nozīmi, Tiesa iepriekšējās lietās neizmantoja iespēju precizēt šos terminus, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie atšķiras no jēdzieniem “slimības” un “slims”.

25.      Saistībā ar Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, interpretāciju (13) un pēc tam, kad Eiropas Savienība bija ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (14), Tiesa precizēja, ka jēdziens “invaliditāte” ir jāsaprot kā atsauce uz ierobežojumiem, kas izriet tostarp no ilgtermiņa fiziskiem, garīgiem vai psihiskiem traucējumiem, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem (15).

26.      Šajā pašā kontekstā Tiesa precizēja, ka, kaut arī jēdziens “invaliditāte” atšķiras no jēdziena “slimība” vai aptaukošanās, slimība vai aptaukošanās, kas rada ilgtermiņa ierobežojumus, izriet jo īpaši no ilgtermiņa fiziskiem, garīgiem vai psihiskiem traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citām personām, un tāpēc ietilpst attiecas jēdzienā “invaliditāte” Direktīvas 2000/78 izpratnē (16).

27.      Šāda definīcija un šāds jēdziena “invaliditāte” apjoms, kas balstās uz Direktīvā 2000/78 ietvertā jēdziena interpretāciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, manuprāt, ir būtiski elementi, interpretējot šo jēdzienu saistībā ar PVN direktīvas III pielikuma 4. punktu.

28.      Kā Tiesa ir lēmusi attiecībā uz Direktīvas 2000/78 interpretāciju (17), PVN direktīva ir viens no Eiropas Savienības tiesību aktiem “attiecībā uz sociālo autonomiju un integrāciju, darbu un nodarbinātību”, kas ir uzskaitīti lēmuma, ar ko apstiprina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju Eiropas Kopienas vārdā, II pielikumā un kas attiecas uz šajā konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.

29.      Kā to savos rakstveida apsvērumos pamatoti apgalvo Komisija, “invaliditātes” jēdzienam raksturīga iezīme ir tās ilgtermiņa raksturs pretstatā noteiktu spēju samazinājumam, it īpaši slimības, kurai ir sporādisks vai pagaidu raksturs, rezultātā.

30.      Ņemot vērā iesniedzējtiesas sniegto informāciju un ieinteresēto lietas dalībnieku apsvērumus, skābekļa koncentratori, par kuriem ir runa pamatlietā, manuprāt, apmierina tikai divus no trim kritērijiem, kuri izklāstīti PVN direktīvas III pielikuma 4. punktā, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

31.      Runājot par pirmo kritēriju, var piekrist, kā to tiesas sēdē apgalvoja Oxycure, ka šīs ierīces “parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti” (18) PVN direktīvas III pielikuma 4. punkta izpratnē. Šķiet, ka šādas medicīnas ierīces ir īpaši piemērotas, lai risinātu un atvieglotu nopietnus elpošanas traucējumus, kas ir ilgtermiņa un bieži ir neatgriezeniski, attiecībā uz kuriem alternatīva ārstēšana vairs nav efektīva, tāpat kā tas ir hronisku obstruktīvu plaušu slimību gadījumos vai beigu posmā – cistiskās fibrozes gadījumā (19).

32.      Šajā ziņā Karaļa dekrēta Nr. 20 XXIII sadaļas ar nosaukumu “Dažādi” A tabulas 2. punkts, šķiet, atbilst PVN direktīvas III pielikuma 4. punktā ietvertajam kritējam. Beļģijas Karalistes izvēle piešķirt samazināto 6 % PVN likmi attiecas tikai uz tādu ierīču pārdošanu vai īrēšanu, kas ir paredzētas “defekta vai invaliditātes kompensēšanai,” proti, saskaņā ar pamatlietā sniegtajiem pierādījumiem un informāciju uz ierīcēm, ar kurām parasti ir paredzēts ārstēt vai atvieglot invaliditāti.

33.      PVN direktīvas III pielikuma 4. punktā izmantojot apstākļa vārdu “parasti”, Savienības likumdevējs ir skaidri izslēdzis iespēju (kas būtu bijusi vairāk kategoriska), ka samazinātu PVN likmi var piemērot medicīnas iekārtu pārdošanai un/vai īrei tikai ar nosacījumu, ka tās ir tikai vai vienīgi paredzētas, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti. Tāpēc, izmantojot apstākļa vārdu “parasti”, Savienības likumdevējs vēlējās norādīt uz medicīnas iekārtām un citām ierīcēm, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, bez vajadzības izvērtēt vienas vai otras ierīces konkrēto situāciju (20).

34.      Turklāt ir skaidrs, ka pamatlietā visi medicīniskā skābekļa, tostarp līdz ar to arī skābekļa koncentratoru, administrēšanas avoti var tikt izsniegti attiecīgajām personām tikai uz ārsta receptes pamata. Šis apstāklis principā nozīmē, ka skābekļa koncentratori nav parasti un galvenokārt paredzēti, lai ārstētu vai atvieglotu, izmantojot skābekļa terapiju, veselības traucējumus, uz kuriem neattiecas jēdziens “invaliditāte”.

35.      Runājot par otro kritēriju, proti, par izmantošanu invalīdiem pašiem “personīgi”, šķiet, ka arī tas ir izpildīts, ciktāl attiecīgā persona var individuāli izmantot skābekļa koncentratorus mājās un ārpus mājas, neizmantojot starpnieku, jo īpaši neesot nepieciešamībai izmantot veselības aprūpes speciālistu. Protams, kā tas tika ļoti labi uzsvērts tiesas sēdē Tiesā, jautājums par to, vai pamatlietā apskatāmie skābekļa koncentratori var tikt kvalificēti par ierīcēm, kas tiek “turētas rokā vai kuras persona nēsā” Karaļa dekrēta Nr. 20 XXIII sadaļas ar nosaukumu “Dažādi” A tabulas 2. punkta izpratnē, ir priekšmets debatēm starp Oxycure un Beļģijas valdību. Tomēr šis strīds ir nevis jautājums par PVN direktīvas III pielikuma 4. punkta, bet gan par valsts tiesību interpretāciju un Tiesai tas nav jāizlemj.

36.      Ņemot vērā iepriekš minēto un runājot tālāk par trešo kritēriju, PVN direktīvas III pielikuma 4. punktā ir prasīts ne tikai tas, lai medicīnas aprīkojums un iekārtas ir tādas, ar kurām “parasti” ārstē vai atvieglo invaliditāti, kā arī kuras invalīdi izmanto paši “personīgi”, bet turklāt arī tas, lai tās izmanto “ekskluzīvi” šīs personas.

37.      Šis ekskluzivitātes kritērijs attiecas nevis uz ierīču mērķi (proti, to “parasti” izmanto, lai ārstētu vai mazināt invaliditāti), bet gan uz to izmantošanu. No minētā, manuprāt, izriet, ka šis kritērijs izslēdz no PVN direktīvas III pielikuma 4. punkta piemērošanas jomas ierīces, ko var izmantot citas personas, nevis personas ar invaliditāti.

38.      Šāda interpretācija atbilst samazinātās likmes sociālekonomiskajam mērķim, cik vien iespējams veicinot personas ar invaliditāti, tostarp patoloģisku, neatkarību.

39.      Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka tas būtu pretrunā PVN direktīvas III pielikuma mērķim samazināt galapatērētājam noteiktu nepieciešamo preču izmaksas, ja samazinātas PVN likmes piemērošana tādas preces gadījumā, kas var tikt dažādi izmantota, būtu pakļauta katrā piegādes darījumā konkrētai izmantošanai, kādu šai precei ir paredzējis tās pircējs (21). Turklāt nodokļu administrācijai nebūtu iespējams pārbaudīt, vai samazinātās PVN likmes piemērošana visos gadījumos ir pamatota, kas palielinātu vai veicinātu ļaunprātīgu izmantošanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

40.      Tomēr ir iespējams, kā to apgalvoja Komisija, ka skābekļa koncentratorus izmanto personas, kuras necieš no invaliditātes, jo īpaši personas, kurām ir pagaidu elpošanas ceļu slimības.

41.      Ievērojot iesniedzējtiesas veikto pārbaudi, man šķiet, ka pamatlietā aplūkojamie skābekļa koncentratori neietilpst PVN direktīvas III pielikuma 4. punkta piemērošanas jomā, jo šķiet, ka šādas ierīces izmanto ne tikai personas ar invaliditāti.

B –    Par nodokļu neitralitātes principu

42.      Ņemot vērā iepriekš minēto, vai nodokļu neitralitātes principa rezultātā šīm ierīcēm tomēr var tikt piemērota samazinātā PVN likme, kā to prasa iesniedzējtiesa?

43.      Manuprāt, nevar.

44.      Kā tiesa jau ir atzinusi, nodokļu neitralitātes princips neļauj paplašināt PVN samazinātas likmes piemērošanas jomu, ja nav nepārprotamas tiesību normas (22). Citiem vārdiem, šis princips ļauj paplašināt samazinātas likmes piemērošanas jomu tikai tad, ja pastāv nepārprotama tiesību norma. Tomēr PVN direktīvas III pielikuma 4. punkts nepārprotami izslēdz samazinātās PVN likmes piemērošanu tādām medicīnas precēm un ierīcēm, kuras neizmanto ekskluzīvi personas ar invaliditāti.

45.      Spriežot savādāk, tiktu apieta šaura interpretācija un piemērošana izņēmumiem no principa, kuru vairākkārtīgi ir uzsvērusi Tiesa un saskaņā ar kuru dalībvalstis piemēro parasto PVN likmi darījumiem, kas pakļauti šim nodoklim (23).

46.      Tāpēc, pretēji iesniedzējtiesas ierosinātajam, nodokļu neitralitātes princips neļauj pārspēt vai, vēl jo vairāk, neievērot PVN direktīvas III pielikumā uzskaitīto dažādo kategoriju piemērošanas jomu.

47.      Ja, pamatojoties uz PVN direktīvas III pielikuma 3. un 4. punkta formulējuma un sistēmas pārbaudi, uz skābekļa koncentratoru īri un/vai pārdošanu nekādi nevar attiecināt vienu vai otru no šiem punktiem, tad nodokļu neitralitātes princips neatļauj ignorēt šo pārbaudi.

48.      Kā Tiesa jau ir vairakkārt atzinusi attiecībā uz atbrīvojumiem no PVN, nodokļu neitralitātes princips nav primāro tiesību aktu noteikums, kurš var noteikt atbrīvojuma no nodokļa spēkā esamību, bet gan interpretācijas princips, kas ir jāpiemēro vienlaikus ar atbrīvojumu šauras interpretācijas principu (24).

49.      Es neredzu nevienu iemeslu nepiemērot šo vispārējo nodokļu neitralitātes principa piemērošanas jomas interpretāciju attiecībā uz samazinātās PVN likmes sistēmu, kas arī prasa šauru interpretāciju.

50.      Kā tas izriet no Tiesas judikatūras, attiecībā uz samazināto likmju sistēmu, kāda ir paredzēta PVN direktīvas III pielikumā, nodokļu neitralitātes princips joprojām saglabā savu atbilstību, jo konkrētajā situācijā Tiesa un valsts tiesas tiek aicinātas pārbaudīt, vai dalībvalstu likumīga izvēle selektīvi piemērot samazināto PVN likmi III pielikuma viena un tā paša punkta vienas un tās pašas kategorijas “noteiktiem konkrētiem un specifiskiem aspektiem” ir saderīga ar minēto principu (25). Šajā gadījumā ir loģiski pārbaudīt, vai PVN samazinātās likmes selektīvas piemērošanas rezultātā netiek pārkāpts vienāda nodokļu režīma piemērošanas princips attiecībā uz līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, kas pieder pie tās pašas kategorijas, kas norādīta PVN direktīvas III pielikumā (26).

51.      Turpretim, kā es jau iepriekš norādīju, nodokļu neitralitātes principu nevar izmantot, lai pārspētu PVN direktīvas III pielikumā uzskaitītās kategorijas ar mērķi ietilpināt to piemērošanas jomā tādas preces vai pakalpojumus, kuras pēc minēto kategoriju formulējuma un/vai sistēmas pārbaudes neietilpst to piemērošanas jomā.

III – Secinājumi

52.      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz Cour d’appel de Liège (Beļģija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 19. decembra Direktīvu 2006/138/EK, 98. panta 1. un 2. punktā, kā arī šīs direktīvas III pielikuma 3. un 4. punktā nav aizliegta tāda valsts tiesību norma, ar kuru samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme netiek piemērota tādu skābekļa koncentratoru piegādei un/vai īrei kā pamatlietā, ciktāl šīs ierīces nav uzskatāmas ne par farmaceitiskajiem produktiem Direktīvas 2006/112 III pielikuma 3. punkta izpratnē, ne arī tās ekskluzīvi izmanto personas ar invaliditāti šī pielikuma 4. punkta izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Nodokļu neitralitātes principu nevar interpretēt tādējādi, ka tas ļauj neievērot attiecīgo piemērošanas jomu kategorijām, kuras uzskaitītas grozītās Direktīvas 2006/112 III pielikuma 3. un 4. punktā, piešķirot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi tādu preču piegādei un/vai īrei, kas neatbilst minētajos punktos noteiktajām definīcijām.

1 –      Oriģinālvaloda – franču.

2 –      OV 2006, L 347, 1. lpp.

3 –      OV 2006, L 384, 92. lpp.

4 –      Atgādināšu, ka gaiss sastāv no aptuveni 20 % skābekļa un 80 % slāpekļa.

5 –      1970. gada 31. jūlija Moniteur belge, 7920. lpp.

6 –      Skat. tostarp spriedumus, 2014. gada 11. septembris, K (C-219/13, EU:C:2014:2207, 21. un 22. punkts), un 2015. gada 5. marts, Komisija/Luksemburga (C-502/13, EU:C:2015:143, 33. punkts).

7 –      Mans slīpinājums.

8 –      Šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 47. un 64. punkts).

9 –      Spriedums, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 18., 20. un 63. punkts).

10 –      Spriedums, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 20. un 63. punkts). Attiecībā uz otro daļu skat. arī 2015. gada 4. jūnija spriedumu, Komisija/Polija (C-678/13, nav publicēts, EU:C:2015:358, 46. un 47. punkts).

11 –      Spriedums, 2015. gada 4. jūnijs, Komisija/Polija (C-678/13, nav publicēts, EU:C:2015:358, 48. punkts).

12 –      Šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 48. un 86. punkts).

13 –      OV 2000, L 303, 16. lpp.

14 –      Recueil des traités, 2515. sēj., 3. lpp. Šī konvencija Eiropas Kopienu vārdā tika ratificēta ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK (OV 2010, L 23, 35. lpp.).

15 –      Skat. tostarp spriedumus, 2013. gada 4. jūlijs, Komisija/Itālija (C-312/11, nav publicēts, EU:C:2013:446, 56. punkts), 2014. gada 18. marts, Z. (C-363/12, EU:C:2014:159, 76. punkts), 2014. gada 18. decembris, FOA (C-354/13, EU:C:2014:2463, 53. punkts), un 2016. gada 26. maijs, Invamed Group u.c. (C-198/15, EU:C:2016:362, 31. punkts).

16 –      Šajā ziņā skat. spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, HK Danmark (C-335/11 un C-337/11, EU:C:2013:222, 39.–42. un 47. punkts), un 2014. gada 18. decembris, FOA (C-354/13, EU:C:2014:2463, 56.–60. punkts). Lai gan ne vienmēr ir skaidrs no Tiesas spriedumiem, manuprāt, tās ir gan fiziskās, garīgās, intelektuālās vai psiholoģiskās darba nespējas, gan ierobežojumi, ko tās rada personām, kuras tās skar, kam ir jābūt ilgtermiņa un kas ļauj nošķirt jēdzienu “invaliditāte” no jēdziena “slimības”.

17 –      Skat. spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, HK Danmark (C-335/11 un C-337/11, EU:C:2013:222, 31. punkts), un 2014. gada 18. marts, Z. (C-363/12, EU:C:2014:159, 74. punkts).

18 –      Mans slīpinājums.

19 –      Cistiskā fibroze ir ģenētiska un iedzimta slimība, kas ietekmē šūnas dažādos orgānos, piemēram, elpošanas ceļos, mainot to sekrētus.

20 –      Pēc analoģijas skat. attiecībā uz tā paša apstākļa vārda izmantošanu PVN direktīvas III pielikuma 1. punktā spriedumus, 2011. gada 3. marts, Komisija/Nīderlande (C-41/09, EU:C:2011:108, 55. punkts), un 2011. gada 12. maijs, Komisija/Vācija (C-453/09, nav publicēts, EU:C:2011:296, 45. punkts).

21 –      Skat. spriedumu, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 86. un 87. punkts).

22 –      Skat. spriedumus, 2015. gada 5. marts, Komisija/Francija (C-479/13, EU:C:2015:141, 43. punkts), un 2015. gada 5. marts, Komisija/Luksemburga (C-502/13, EU:C:2015:143, 51. punkts). Attiecībā uz atbrīvojumiem no PVN skat. arī 2014. gada 13. marta spriedumu Klinikum Dortmund (C-366/12, EU:C:2014:143, 40. punkts).

23 –      Šajā ziņā skat. tostarp spriedumus, 2013. gada 17. janvāris, Komisija/Spānija (C-360/11, EU:C:2013:17, 18. punkts), un 2015. gada 5. marts, Komisija/Luksemburga (C-502/13, EU:C:2015:143, 38. punkts).

24 –      Skat. spriedumus, 2012. gada 19. jūlijs, Komisija/Spānija (C-44/11, EU:C:2012:484, 45. punkts), 2014. gada 13. marts, Klinikum Dortmund (C-366/12, EU:C:2014:143, 40. punkts), 2015. gada 2. jūlijs, De Fruytier (C-334/14, EU:C:2015:437, 37. punkts), un 2016. gada 17. marts, Aspiro (C-40/15, EU:C:2016:172, 31. punkts).

25 –      Šajā ziņā skat. spriedumus, 2003. gada 8. maijs, Komisija/Francija (C-384/01, EU:C:2003:264, 24.–29. punkts), 2008. gada 3. aprīlis, Zweckverband zur Trinkwasserversorgung und Abwasserbeseitigung Torgau-Westelbien (C-442/05, EU:C:2008:184, 42. un 43. punkts), 2010. gada 6. maijs, Komisija/Francija (C-94/09, EU:C:2010:253, 28.–30. punkts), 2014. gada 27. februāris, Pro Med Logistik un Pongratz (C-454/12 un C-455/12, EU:C:2014:111, 44.–46. punkts), un 2014. gada 11. septembris, K (C-219/13, EU:C:2014:2207, 23. punkts).

26 –      Šajā ziņā, ja, pretēji iepriekš minētajai analīzei, pamatlietā aplūkotie skābekļa koncentratori ir jāuzskata par tādiem, kas ietilpst PVN direktīvas III pielikuma 4. punkta piemērošanas jomā, tad iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai nošķiršana, ko veic Beļģijas Karaliste starp pārnēsājamām un fiksētām medicīnas precēm (samazināto 6 % likmi piemērojot tikai pirmo minēto piegādei un/vai īrei), attiecas uz šī pielikuma 4. punktā minētās kategorijas “konkrētiem un specifiskiem” aspektiem un atbilst nodokļu neitralitātes principam saskaņā ar norādēm, kas sniegtas šo secinājumu iepriekšējā zemsvītras piezīmē minētajā judikatūrā.