8.9.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 303/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. jūnijā iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – PPUH Stehcemp Florian Stefanek, Janina Stefanek, Jarosław Stefanek sp. j./Dyrektor Izby Skarbowej w Lodzi
(Lieta C-277/14)
2014/C 303/21
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Naczelny Sąd Administracyjny
Pamatlietas puses
Prasītāja: PPUH Stehcemp Florian Stefanek, Janina Stefanek, Jarosław Stefanek sp.j.
Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Lodzi
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1) (turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”) 2. panta 1. punkts, 4. panta 1. un 2. punkts, 5. panta 1. punkts, kā arī 10. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kas tika veikta tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti valsts tiesā izskatāmajā lietā un kuros nedz nodokļa maksātājs, nedz finanšu iestādes nevar noskaidrot preču faktiskā piegādātāja identitāti, ir preču piegāde? |
2) |
Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai Sestās direktīvas 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī 22. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām – tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti valsts tiesā izskatāmajā lietā – nodokļu maksātājs nevar atskaitīt nodokli tāpēc, ka rēķinu izsniedza persona, kas nav preces faktiskais piegādātājs, un nav iespējams noskaidrot preces faktiskā piegādātāja identitāti un likt viņam samaksāt nodokli, vai nosaukt personu, kurai saistībā ar rēķina izsniegšanu, pamatojoties uz Sestās direktīvas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir tāds pienākums? |
(1) OV L 145, 1. lpp.