Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

24.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/16

Prasība, kas celta 2008. gada 11. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-487/08)

(2009/C 19/29)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un I. Martinez del Peral Cagigal)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, dažādi attiecoties pret dividendēm, kas izmaksātas ārvalsts un vietējiem akcionāriem, Spānijas Karaliste nav izpildījusi EK līguma 56. pantā un EEZ līguma 40. pantā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem sabiedrības, kurām pieder ievērojamas meitas sabiedrību kapitāldaļas, var no saviem apliekamajiem ienākumiem 100 % apmērā atskatīt bruto dividendes, kuras tām ir pārskaitījušas šīs pēdējās minētās. Lai varētu izmantot šo režīmu, Spānijas rezidentēm mātes sabiedrībām nepārtrauktu laika posmu, kas nav īsāks par vienu gadu, ir jāpieder 5 vai vairāk procentiem rezidentes meitas sabiedrības kapitāldaļu. Dividendes, kas atbilst šī režīma piemērošanas nosacījumiem, ienākumu gūšanas vietā ar nodokli neapliek.

Lai mātes sabiedrības, kas nav Spānijas rezidentes, varētu gūt atbrīvojumu, tiek prasīts, lai tām piederētu kapitāldaļas 20 % apmērā, kas no 2007. gada 1. janvāra samazināti līdz 15 % un no 2009. gada 1. janvāra — līdz 10 %. Tādējādi atšķirībā no Spānijas rezidentēm mātes sabiedrībām citu Eiropas Kopienu dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu sabiedrībām, kurām pieder kapitāldaļas 5 vai vairāk procentu apmērā, bet nepārsniedzot minētās robežas, par meitas sabiedrības izmaksātām dividendēm ir jāmaksā nodoklis.

Komisija uzskata, ka Spānijas tiesību aktos noteiktā atšķirīgā attieksme, nerezidentēm mātes sabiedrībām, lai tās varētu gūt atbrīvojumu no nodokļa par dividentēm, ko izmaksājušas Spānijas teritorijā rezidentes meitas sabiedrības, paredzot prasību par lielākām kapitāldaļām nekā rezidentēm, rada diskrimināciju, pārkāpjot EKL 56. pantu un EEZ līguma 40. pantu. Komisija neredz nekādu attaisnojumu šai papildu nodokļu nastai, kas gulstas uz mātes sabiedrībām, kas ir rezidentes citās Eiropas Kopienu un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.