Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

Share

Highlight in text

Go

15.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/4


Prasība, kas celta 2011. gada 19. jūlijā — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-387/11)

2011/C 305/04

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Mölls un C. Soulay)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

konstatēt, ka, atstājot spēkā dažādas tiesību normas attiecībā uz ienākumu, ko gūst Beļģijā reģistrētas investīciju sabiedrības no kapitāla un vērtspapīriem, aplikšanu ar nodokļiem un tādu ienākumu, ko gūst ārvalstīs reģistrētas investīciju sabiedrības no kapitāla un vērtspapīriem, aplikšanu ar nodokļiem, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 31. un 40. pantā paredzētos pienākumus;

piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā Komisija kritizē atšķirīgo attieksmi pret investīciju sabiedrībām rezidentēm un investīciju sabiedrībām nerezidentēm ienākumu no kapitāla un no vērtspapīru aplikšanas ar nodokļiem jomā. Atšķirībā no investīciju sabiedrībām rezidentēm investīciju sabiedrībām nerezidentēm valsts teritorijā nav pastāvīga uzņēmuma, un tām neesot sniegta iespēja atgūt summu, kas samaksāta kā vērtspapīru priekšnodoklis par ienākumiem no kapitāla un vērtspapīru ienākumiem. Šāda diskriminācija esot pretrunā Līguma normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo tās sekas esot tādas, ka investīciju sabiedrību nerezidenšu izveidošana kļūst mazāk pievilcīga, kā arī pretrunā Līguma normām par kapitāla brīvu apriti, jo Beļģijā reģistrētas sabiedrības finansēšana izmaksājot dārgāk, ja to veic ārvalstīs, nevis Beļģijā reģistrēta investīciju sabiedrība.

Turklāt Komisija atspēko Beļģijas iestāžu iesniegto pamatojumu. Vispirms tās nav minējušas objektīvus apstākļus, kas ļautu secināt, ka no nodokļu skatupunkta pastāvētu atšķirība starp investīciju sabiedrību nerezidenšu un investīciju sabiedrību rezidenšu situāciju. Pie tam attiecīgajai nodokļu sistēmai neesot nekādas saistības ar līdzsvarotu nodokļu uzlikšanas pilnvaru sadalījumu attiecīgo valstu starpā. Jebkurā gadījumā dalībvalsts nevarot aizbildināties ar divpusēju nolīgumu, lai izvairītos no pienākumiem, kas tai paredzēti Līgumā. Visbeidzot attiecībā uz apgalvoto krāpšanas risku nodokļu jomā, ko varētu veikt sabiedrības nerezidentes, Beļģijas iestādes nevarot atsaukties uz šķēršļiem, kas traucē nodokļu kontroli un kuri ir radušies no pašas Beļģijas pieņemtām tiesību normām, lai attaisnotu Līgumā garantēto brīvību nepiemērošanu.