Available languages

Taxonomy tags

Info

References in this case

References to this case

Share

Highlight in text

Go

24.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/8

Prasība, kas celta 2009. gada 23. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-284/09)

2009/C 256/15

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un B.-R. Killmann)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, uzliekot ekonomiski lielākus nodokļus dividendēm, kas tiek izmaksātas sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir citā dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonā, nekā dividendēm, kas tiek izmaksātas sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir Vācijas Federatīvajā Republikā, Vācijas Federatīvā Republika tajos gadījumos, kad nav sasniegta Direktīvā 90/435 (1) paredzētā minimālā mātes sabiedrības līdzdalība meitas sabiedrības kapitālā, ir pārkāpusi tai EKL 56. pantā paredzētos pienākumus un — attiecībā uz Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti — Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantu;

—

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir Vācijas regulējums par nodokļu uzlikšanu dividenžu izmaksām. Vācijas Likuma par ienākumu nodokli normas paredzot, ka Vācijā neierobežoti nodokļus maksājošai mātes sabiedrībai, aprēķinot tai uzliekamo sabiedrības nodokli, var tikt atskaitīts ieturētais nodoklis ienākumu gūšanas vietā. Tādējādi Vācijas mātes sabiedrības ekonomiski tiekot atbrīvotas no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā. Turpretim Vācijā ierobežoti nodokļus maksājošām mātes sabiedrībām pastāvot iespēja pilnībā tikt atbrīvotām no nodokļa ieturējuma nodokļu gūšanas vietā tikai tad, ja attiecīgajai mātes sabiedrībai ir atbilstoša, Direktīvā 90/435 paredzēta līdzdalība meitas sabiedrības kapitālā. Nepastāvot šādai minimālajai līdzdalībai, saskaņā ar Vācijas tiesībām tomēr neesot iespējams atbrīvot ierobežoti nodokļus maksājošas mātes sabiedrības tādā pašā veidā kā neierobežoti nodokļus maksājošas mātes sabiedrības. Pamatojoties uz šo regulējumu, pret Vācijā izmaksātām dividendēm mātes sabiedrībām no citām dalībvalstīm un Vācijā neierobežoti nodokļus maksājošām mātes sabiedrībām esot atšķirīga attieksme, uzliekot nodokļus.

Komisija šo nevienlīdzīgo attieksmi uzskata par nesaderīgu ar kapitāla brīvas aprites principu, jo šādā veidā citās dalībvalstīs vai EEZ rezidējošie nodokļu maksātāji tiek atturēti izdarīt investīcijas Vācijā.

No EK Līguma un EEZ līgumā nodrošinātās kapitāla brīvas aprites izriet, ka, ja dalībvalsts nodrošina priekšrocības nodokļu uzlikšanā dividendēm, šīs priekšrocības nedrīkst attiekties tikai uz dividenžu iekšzemes saņēmējiem. Iekšzemes dividenžu saņēmēji un citu dalībvalstu vai EEZ valstu dividenžu saņēmēji nedrīkst tikt aplūkoti atšķirīgi, uzliekot nodokļus; nodokļu priekšrocības, kas nodrošinātas iekšzemē, ir jāattiecina arī uz daļu īpašniekiem no citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm. Ja arī attiecīgā dalībvalsts, kā tas ir šajā gadījumā, ir noslēgusi nolīgumu ar citām dalībvalstīm par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, dalībvalsts uz šo nolīgumu var atsaukties tikai tad, ja tā uzlikšanas nosacījumi pilnīgā un vienlīdzīgā veidā kompensē iespējamo ekonomisko vairākkārtējo daļu īpašnieku no citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm nastu, kā to iekšzemes daļu īpašniekiem nodrošina valsts nodokļu sistēma.

Bet tā tas nav Vācijas un pārējo dalībvalstu noslēgtajos nolīgumos; šie nolīgumi gan paredz Vācijas nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā uzlikšanas nosacījumus, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, tomēr aprēķināmā summa nedrīkst pārsniegt pirms aprēķina paziņoto nodokļu daļu, kas attiecas uz Vācijā gūtajiem ienākumiem. Līdz ar to atskaitīšana ir ierobežota, šajos nolīgumos nav paredzēts atlīdzināt iespējamo ieguvumu no starpības starp nodokļu apmēru attiecīgajā dalībvalstī un Vācijas nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā un tādējādi tas ir izslēgts.

Attiecībā uz šī pārkāpuma iespējamo attaisnojumu ir jānorāda, ka Vācija pirmstiesas procedūrā nav nosaukusi primāru vispārējo interešu iemeslu, kas attaisnotu apstrīdēto nodokļu sistēmu.

(1)  Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs; OV L 225, 6. lpp.